Lai arī Mac un Linux lietotājiem nācās gaidīt jūtami ilgāk, nekā Win ļaudīm, beidzot Google tīmekļa pārlūks Chrome ir klāt.
Ja mēģinām īsumā pateikt, ar ko tad Chrome atškiras no Safari, Firefox, Opera, Camino vai cita Mac brauzera, tad laikam jau jāpiemin pāris galvenās lietas: pirmkārt, Chrome katru atvērtu tabu un logu realizē kā atsevišķu procesu (skat. sandboxing), kas no lietotāja viedokļa nozīmē to, ka, uzkaroties vienam no tiem, pārējos varam turpināt lietot tā, it kā nekas slikts nebūtu noticis.
Otra lieta, kura, atšķirībā no iepriekšminētās, ir ar aci skaidri saskatāma, ir kopējs logs interneta adreses un meklēšanas vajadzībām.
Pati Google šo logu dēvē par Omnibox. Un, patiešām, ja tā padomā – kāda iksa pēc gan mums nepieciešami divi atseviški logi web adreses un meklējamās lietas ievadīšanai, jo īpaši, ja daudziem lietotājiem ir paradums interneta lapas adresi rakstīt meklēšanas logā. Lai arī no sākuma liekas nepierasti, kad aprodi, šķiet, ka tieši tā visam ir jābūt. Lieta interfeisā, pie kuras pierast ir mazliet grūtāk (subjektīvi ņemot, protams), ir tabu izkārtojums virs jau pieminētā Onmiboksa. Ja atceramies, tad vienubrīd arī Safari lietotāja interfeisā tika veikts šāds eksperiments, taču vēlāk Apple tomēr atgriezās pie tradicionālā izkārtojuma. Iespējams, arī lietotāju internetā saceltās jezgas dēļ.
Patīkami, ka ChromeMac versija izmanto Mac OS X iespējas un glabā jūsu paroles centralizēti, Keychain‘ā, kā arī tas, ka Chrome māk importēt Safari un Firefox grāmatzīmas (Bookmarks). Tiesa, tas, ko Google brauzeris, vismaz šobrīd, beta stadijā esot, nemāk, ir – jelkādā veidā šīs importētās grāmatzīmes pārvaldīt. Ja esat sistemātisks hierarhiskas kārtības uzturētājs, tad nāksies vilties un gaidīt nākamās Chrome versijas. Zinot Google, produkti beta stadijā mēdz atrasties gandrīz mūžīgi, taču tas nebūt nenozīmē, ka tie ir nestabili vai citādā aspektā nelietojami. Šķiet, ka labākais veids, kā pārbaudīt savu savietojamību ar Chrome, ir to uzinstalēt – nieka 17,9 lejuplādētu MB, un rokā ir.
Zinot, ka labāk ir vienu reizi redzēt, nekā 524 reizes dzirdēt, piedāvāju noskatīties Google Chrome video vizītkarti, bet gūtos iespaidus aicinu apspriest Forumā:
Nobeigumā no nupat gūtās empīriskās pieredzes darbā ar Chrome: ļoti būtisks iemesls to izmantot ir ĀTRUMS.
Ko tur slēpt – paskatoties no malas uz Apple produktu līniju, vēl neilgu laiku atpakaļ nevarēja nerasties iespaids, ka vecais, labais un baltais MacBook, kurš jau kopš 2006. gada pavasara no ārpuses nav mainījies ne par matu, dizaina ziņā neglābjami krīt ārā no jauno Appleunibody produktu klāsta. Un tad – 2009. gada oktobrī nāk jaunais, no viena gabala veidotais MacBook un glīti ierakstās Applebūku rindā…
Kas jauns?
–Pirmais, ko pamanām, protams, ir jaunais dizains – viengabala korpuss ar noapaļotām malām ne vien optiski padara jauno MacBook kompaktāku par priekšgājējiem, bet arī piešķir spīdīgi baltajam korpusam papildus stingrību.
Arī, kad atveram 13,3” ekrāna vāku, MacBook ir bez grūtībām atšķirams no iepriekšējiem modeļiem – matēti gaišpelēko roku paliktni nomainījis spīdīgi baltais korpuss, bet, galvenais – ar vienu pogu aprīkotā skārienpaliktņa vietā redzam tādu pašu stikla skārienpaliktni ar Multi-touch tehnoloģijas atbalstu, kā jaunajos MacBook Pro.
Kad ieslēdzam, pirmais, ko pamanām, ir LED spilgti izgaismotais ekrāns, kurš noteikti atvieglos MacBook laimīgā īpašnieka dzīvi brīžos, kas, runājot Hamleta vārdiem, saules pārāk daudz.
Korpusa pildījuma ziņā jaunais modelis ir kļuvis ātrāks – ja procesora 2,26 GHz takts frekvences pienesumu uz iepriekšējā modeļa 2,13 GHz fona sajutīs tikai retais, tad komplektā ar ātrāko 1066 MHz DDR3 atmiņu tā kopējo datora veiktspēju uzlabo, jo īpaši, ja atceramies, ka iebūvētā GeForce 9400M videokarte savus 256 MB atmiņas arī aizlienē no operatīvās atmiņas apcirkņiem. Veiktspējas pieaugumu apliecina arī testu rezultāti – ja iepriekšējais MacBook modelis (MC240) Geekbench 2 testos spēja sasniegt 2742 punktus, bet jaunais (MC207) – jau respektējamus 3245 punktus. Lai labāk ilustrētu lēcienu veiktspējas pieaugumā, pieminēšu, ka trīs gadus vecais 2006. gada rudens izlaiduma 2,0 GHz MacBook, uz kura šobrīd rakstu, šai pašā testā uzrāda 2601 punktu rezultātu.
MacBook standarta komplektācijā ir aprīkots ar 2 GB operatīvās atminas. Saskaņā ar Apple teikto, MacBook maksimālais operatīvās atmiņas apjoms ir 4 GB, taču praksē ir pārbaudīts, ka glītais klēpjdators atpazīs arī 8GB RAM. Tiesa, mērķiem, kuriem parasti iegādājas MacBook, ar 4 GB ir pilnīgi pietiekami – ja jūs tiešām apsverat domu ieguldīt Ls 400 papildus operatīvajā atmiņā, tad, ļoti iespējams, ka esat kļūdījies paša datora izvēlē, jo patiesībā jums bija nepieciešams MacBook Pro…
Tomēr, veiktspējas pieaugumu otrajā plānā pārliecinoši aizbīda jaunā MacBook baterijas rezerves – ja internetam, e-pastam un citām ikdienas lietām veiktspēja nav kritiski svarīga, tad SEPTIŅU STUNDU AUTONOMIJA ir kaut kas tāds, ko novērtēs ikkatrs – kuram gan iespēja visu darba dienu strādāt, pie elektrības rozetes nepiesietam neliksies kārdinoša?
Kā jau tas jaunajiem Appleunibody tehnoloģijas klēpjdatoriem ierasts, baterija nav noņemama, un tās nomaiņa paredzēta tikai Apple servisa centros. Tiesa, ražotājs sola tai 5 gadu ilgu mūžu, kas ir pietiekami, lai par to īpaši neskumtu un neuztrauktos. Patīkami, ka jaunā MacBook baterijas vāks ir gumijots un ne vien novērš slīdēšanu, bet arī ir taustei tīkams.
Kas pazudis?
Ja meklējam Firewire 400 vai FireWire 800 pieslēgvietu, nāksies iegādāties MacBook Pro – jaunajā MacBookFireWire nav. Cita, mazāk svarīga pazudusī lieta, ir baterijas uzlādes līmeņa indikators.
Ja ievelkam elpu, izskaitām līdz desmit un paskatāmies vēlreiz uz to, ko mums sniedz vai atņem jaunais MacBook, salīdzinot ar tā priekšgājējiem, tad jāatzīst, ka ieguvumi – stingrāks korpuss, lielāka veiktspēja, multi-touch skārienpaliktnis, LED ekrāns un 7 stundu autonomija – ar uzviju pārsver zaudēto uzlādes līmeņa indikatoru un FireWire pieslēgvietu. Ir taču tikai normāli, ka MacBook atšķiras no MacBook Pro ne tikai ar cenu, vai ne? MacBook ir un paliek vispieejamākais Apple klēpjdators, un tagad tas ir kļuvis vēl iekārojamāks un, kas patīkami – arī lētāks.
Vairākas reizes nedēļā no klientiem saņemu e-pastus un zvanus ar lūgumu palīdzēt iemācīt viņu Mac krievu valodu.
Sapratu, ka ērtāk ir atbildēt visiem uzreiz, ar bloga starpniecību: īsā atbilde – izmantojiet Russian vai Russian-Phonetic tastatūras izkārtojumu. Saprotams, lai rakstītu citā valodā, ir nepieciešams pārslēgties uz attiecīgo tastatūru arī programmatūrā.
Ņemot vērā, ka parādīt ir vieglāk, nekā pastāstīt, sagatavoju divus video par šo tēmu – kā pārslēgt tatstatūras izkārtojumu un, tiem, kam krievu valoda dzimtā vai saprotamāka par angļu – arī par to, kā nomainīt Mac OS X interfeisa valodu.
Tiem, kuri nav pieraduši izmantot krievu ergonomisko tastatūru, krievu fonētiskais izkārtojums ir īsts atradums – vieglāk taču atcerēties, ka Q=Я, W=Ш un vēl pāris taustiņus, nekā pārslēgt domāšanu un rokas uz ergonomisko izkārtojumu, kurš, savukārt, noderēs tiem lietotājiem, kuri vai nu armijā štābā sēdējuši, vai arī citu iemeslu dēļ spēj šādi rakstīt, uz tastatūru aci neuzmetot.
Un otrs apsolītais video – par Lietotāja Grafiskā Interfeisa (GUI) valodas maiņu:
No mana, subjektīvā, viedokļa – vienvalodas tastatūra ir optiski tīrāka un elegantāka, tāpēc, var gadīties, ka pat krievvalodīgajiem Mac lietotājiem, pirms izvēlēties modeli ar RS, iespējams, ir vērts pamēģināt Russian-Phonetic lietošanu…
Ja jums ir kādi citi ar Mac lietošanu saistīti jautājumi, kuru Jūs vēlētos redzēt apskatītus appleclub.lv blogā, lūdzu, rakstiet mūsu forumā.
Iesākumam – mazliet vēstures: ja esat kaut garāmejot pievērsis uzmanību reklāmai – kā mākslai, parādībai, mūsu vēstures sastāvdaļai, galu galā, vēlamies mēs to vai nē – jums nebūs pagājusi garām nepamanīta Apple “Think Different” reklāmas kampaņa 1997. gadā:
Šodien, apskatoties uz Apple kompānijas 185 miljardu USD tirgus vērtību (salīdzinājumam – Google apmēram tikpat, Dell tirgus kapitalizācija ir 31 mlrd., Nokia – 51 mljrd, HP – 120 mlrd.), nav nemaz tik viegli iedomāties, ka tik nesenajā 1997. gadā kompānija bija nieka 3 nedēļu attālumā no bankrota… Un tad, Apple iegādājoties NeXT, kompānijā atgriezās Stīvs Džobss. Ar Think Different reklāmām, ar iMac… Un, lai arī mēs bieži personificējam Apple ar Stīvu Džobsu, bija cilvēki, kuri ar savu darbu, talantu un…, jā, tieši tā – mīlestību – palīdzēja radīt brīnumu. Nupat kārtējo reizi paviesojos kādreizējā reklāmas aģentūras TBWA/Chiat/Day radošā direktora Kena Segala
foto: Cult of Mac
(Ken Segall) blogā (http://kensegall.com/blog/), un ar neviltotu interesi izlasīju stāstus par iMac vārda došanu (izrādās, ka Stīvam Džobsam šis nosaukums, maigi sakot, nepavisam nepatika), Think Different kampaņas tapšanu un citus, taču šoreiz vēlos padalīties iepaidos par reklāmas meistara pārdomām par brendingu (ja vēlaties, variet dēvēt to par zīmološanu). Un, laikam jau ir vērts ieklausīties cilvēkā, kurš radījis pirmo ar Emmy balvu godalgoto reklāmas klipu…
Jā, vai ikkatrs no mums, pietiekamu vecumu sasniedzis, būs sapratis, ka mīlestība ir daudz, daudz stiprāka par naudu. Un, no reklāmas un brenda pozīcijām raugoties, mīlestība ir varen labs veids, lai naudu iegūtu, jo, ja pircējs reiz ir iemīlējies jūsu brendā, notiek trīs labas lietas: viņš atgriežas pie jūsu brenda; viņš atved līdzi savus draugus un paziņas; viņš piedos jums kļūdīšanos. (Jā, es labi zinu, ka latviešu valodā verba mīlēt semantika un pielietojums atšķiras un ir daudz intīmāks unsmagāks – mēs nesakām я люблю квашеную капусту, taču šī raksta ietvaros to tomēr atļaušos). Lai radītu brendu, kuru cilvēki iemīl, arī brendam ir jānāk pie cilvēkiem ar… mīlestību. Ir jāmīl savi pircēji un bezgalīgi jāmīl produkts, kuru radāt, jābūt perfektam pat vissīkākajās detaļās, lai panāktu tādu pozitīvo emocionālo lādiņu, ar kādu savus produktus uzlādēApple.
Un tieši te arī slēpjas atminējums mīklai, kāpēc viena kompānija spēj pārdot datorus ar 30% peļnu, bet cita – tikai ar 3% peļņu, pie tam, tieši otrās kompānijas pircēji drīzāk sajūtas apkrāpti un gandrīz vai pazemoti, jo produktu, kurš radīts, mīlot tikai un vienīgi naudu un pārdošanas apjomus, ir grūti iemīlēt, nemaz nerunājot par to, ka tas bieži vien ir neizskatīgs, labākajā gadījumā, viduvējas kvalitātes un, vispār – kā smejies, viena pagale nedeg… Kā saka pats Kens, Things don’t work out so well when you decide to skip the love part and go right for the money.
Tā tas ir, neatkarīgi no tā, vai vērtējam crapgadžetu gaziljonus, vai tik nostrādātu un kvalitatīvu produktu, kā Windows 7, kurā ražotājs ielicis vai visu, izņemot… cieņu un mīlestību pret lielāko daļu savu pircēju – Windows XP lietotāju, kuriem, lai atjauninātu sistēmu, nākas formatēt cieto disku, pirms tam izveidojot rezerves kopiju uz, iespējams, īpaši šim gadījumam iegādāta ārējā cietņa…
No lietotāja puses skatoties, ir ļoti patīkami sajusties mīlētam, arī tad, ja mīlestība nonāk pie mums caur produktu. Paņemiet rokās savu MacBook, paskatieties rūpīgāk uz savu iMac vai Mac Pro, un jūs noteikti sajutīsiet to, cik daudz tajā, tieši no attieksmes un pārdomātības aspekta raugoties, ir ielikusi Apple – katrā sīkumā, par kuru ir padomāts – vai tas būtu MagSafe lādētāja konektors, vai viengabala korpusa perfektā, bet elegantā precizitāte… Un tā nav tikai ārējā fasāde – Apple, kā zinām no Stīva Džobsa, vispirmām kārtām uzskata sevi par programmatūras ražotāju (protams, ar Mac OS X priekšplānā) – dzelži, lai arī cik skaisti tie nebūtu, ir tikai un vienīgi iepakojums.
Kas aiz tā visa slēpjas? – tas, ka arī Mac OS X ir radīta ar mīlestību. Pret produktu un, galvenais, pret jums, Mac un Mac OS X lietotāji un, ko gan tur slēpt – arī pircēji.
Lai aplis būtu noslēdzies, atgriežamies pie sākumā minētās Think Different reklāmas kampaņas, tikai mūsdienās – atveriet Aplikāciju folderi. Sameklējam TextEdit aplikāciju, un palielinām ikonu līdz maksimumam (slaiderītis Finder loga apakšējā kreisajā malā Snow Leopard), vai, ja lietojam Leopard: spiežam Ctrl-click (peles labais taustiņš). Izvēlamies Show Package Contents. Tālāk, folderī Contents atrodam folderi Resources. Izvēlamies failu Edit.icns, un atveram to Preview.
Un lasām:
(Dear Kate!)
Here’s to the crazy ones. The misfits. The rebels. The troublemakers. The round pegs in the square holes. The ones who see things differently. They’re not fond of rules. And they have no respect for the status quo. You can quote them, disagree with them, glorify or vilify them. About the only thing you can’t do is ignore them. Because they change things. (ikonas teksts te beidzas ar “Take care, John Applseed”) Tālāk? – They push the human race forward. And while some may see them as the crazy ones, we see genius. Because the people who are crazy enough to think they can change the world, are the ones who do.
Izšķiļas taču enerģija, lai paceltos pāri sīkajām ikdienas negācijām, vai ne? -Vai tāda, it kā sīkuma, kā aplikāciju ikonu izstrādes detalizācijas un mākslinieciskās nostrādātības pakāpe jau pati par sevi nav cieņas un mīlestības apliecinājums Tev, Mac lietotāj?
Protams, pagājušās nedēļas galvenie jaunumi ir Mac OS X 10.6.2 parādīšanās pirmdien (9.11.) un jaunas pārlūkprogrammas Safari versijas (4.0.4.) parādīšanās ceturtdien. Kā liecina Apple publiskotais uzlabojumu saraksts, Snow Leopard otrajā atjauninājumā izlabota virkne kļūdu, tai skaitā internetā troksni sacēlusī, taču uz lielo vairumu lietotāju neattiecināmā kļūda par lietotāja datu zaudēšanu, izmantojot Guest tipa lietotāja kontu. Guest tipa lietotāja kontu var izmantot gadījumos, ja jūsu Mac lietos cilvēki no malas – pēc izlogošanās no šāda tipa konta visa sesijas laikā diskā ierakstītā informācija tiek dzēsta. Sistēmas kļūda bija tā, ka šādā veidā, vairāku apstākļu sakritības gadījumā (galvenais no tiem – bija jābūt aktivizētai Guest Account iespējai Mac OS X 10.5.X.) varēja tikt dzēsti arī pamatlietotāju dati, kas, protams ir sava veida katastrofa. Guest Account Login aktivizē System Preferences, ieliekot ķeksīti pie “Allow guests to log in to this computer”. Ja jūs šādu iespēju neizmantojāt, tad jūsu dati nemaz nebija apdraudēti. Pilnu labojumu sarakstu skatiet te. Protams, atjaunināt sistēmu visērtāk varēsiet, izmantojot Software Update.
Safari 4.0.4. piedāvā uzlabotu JavaScript veiktspēju, paātrinātu meklēšanu apmeklējumu vēsturē, kā arī uzlabota savietojamība ar trešo ražotāju plug-in‘iem.
Citi jaunumi uz katru no mums attiecas visai nosacīti – Apple uzvarējis Psystar tiesas procesā Kalifornijā, un viss liecina, ka šāds pat iznākums sagaidāms arī Floridā. Ja kādam paskrējis garām nepamanīts, tad Psystar ir neliels datorražotājs, kurš uzdrošinājās ražot un reklamēt ne-Apple datorus ar instalētu Mac OS X, kā arī piedāvāt šādu pakalpojumu kā servisu. Secinājums: klonu laiki laikam tomēr ir pagātne – skaidrs, ka šodienas Apple nelicenzēs savu aperētājsistēmu citiem ražotājiem, un, ja vēl kādam no jums kaut kur aizķēries kāds Umax, StarMax vai PowerComputing dators ar Mac OS (Classic, protams), tad tā jau patiešām ir vēsture. Starp citu, punktu kloniem pielika Stīva Džobsa atgriešanās Apple, kad oficilālā klonēšanas programma tikā pārtraukta, un Mac OS 8 licenze nevienam no malas netika izsniegta. Apple pārpirka PowerComputing datorražošanas biznesu par 100 miljoniem USD un klonu ēra bija beigusies…
Mēs dzīvojam laikā, kad vairumā gadījumu pirmais, kam pievēršam uzmanību, meklējot jaunu datoru, ir klēpjdators. Jā, brīvības sajūta, kuru rada somā līdzi nestā datora smagums un apziņa, ka varam lietot datoru jebkurā vietā, ir vilinoša.
Un tomēr, būsim godīgi: vairums no mums savu klēpjdatoru tā arī ne reizes nav atvēruši, parkā uz sola sēžot, un ikdienas rutīnā to lietojam kā stacionāru datoru darbavietā uz galda, bet augstākais lidojums mobilitātes ziņā ir klēpjdatora lietošana gultā vai, kafejnīcā pie galdiņa sēžot…
Tā vai citādi, šobrīd cilvēki labprātāk izvēlas pirkt klēpjdatoru pat galddatora lomai, un ir nepieciešami patiešām pārliecinoši dizaina, veiktspējas un ergonomikas argumenti, lai izvēle kristu par labu galddatoram. Un, neapšaubāmi, tieši Apple jaunie 21,5 un 27 collu iMac ir vieni no pirmajiem, kam vērts pievērst uzmanību.
Ekrāns ir vērtība, jo īpaši, labs un liels
Apple izlolotā, IT industrijā unikālā viengabala korpusu ražošanas tehnoloģija, kura lieliski pierādījusi sevi MacBook Air, MacBook un MacBook Pro, nu ir atradusi pielietojumu arī iMac galddatoros – jauno iMac korpuss ir izveidots, no alumīnija plāksnes atskaldot un izgrebjot visu, kas lieks. Kas paliek pāri? -Maksimāli precīzs, kompakts un izturīgs korpuss. Korpusa aizmugurē – četras USB 2.0 pieslēgvietas, viena FireWire 800 pieslēgligzda, Gigabit Ethernet ligzda, 3,5 mm skaņas ieejas un ieejas hibrīdligzdas (austiņu/mikrofona ieeja un optiskā digitālā audio ieeja/izeja), kā arī MiniDisplay Port ligzda ārēja monitora pieslēgšanai, kura 27” collu modelim spēj kalpot arī kā video ieeja, tādējādi dodot iespēju izmantot iMac kā displeju jūsu, piemēram, MacBook Pro. Kas vēl? -Alumīnija ieslēgšanas/izslēgšanas poga un neiztrūkstošais Apple logotips, kurā, starp citu, iebūvēta arī WiFi un Bluetooth antena, jo tas ir vienīgais nemetāliskais laukums korpusā.
Savukārt, paskatoties uz iMac no priekšpuses, uzreiz ir skaidrs, kas ir svarīgākais tankā – lielais 21,5 vai 27 collu diagonāles ekrāns aizņem gandrīz visu datora priekšpusi, bet tā 16:9 malu attiecība nepārprotami norāda uz to, ka viena no iMac lomām ir multimēdiju satura rādīšana. Un, jāteic, ka viss, ko redzam uz ekrāna, izskatās patiešām nevainojami – reālas 8-bitu krāsas, to toņi praktiski nenobīdās, kad mainām skata lenķi. Jā, ne velti monitori ar IPS tehnoloģijas matricām ir tie, kuru izvēlas profesionāli grafiskā lauka arāji. Ja kādam no jaunajiem iMac noliekam blakus iepriekšējo 20 collu iMac, tas ar savām 6-bitu krāsām un TN tehnoloģijas matricu izskatās diezgan… žēlīgi. Atgriežoties pie jaunajiem modeļiem – abu izmēru iMac var lepoties ar lieliskas kvalitātes 1920 x 1080 (21,5 collu modelim) vai 2560 x 1440 (27 collu modelim) pikseļu izšķirtspējas LED izgaismojuma displeju ar IPS tehnoloģijas matricu – pat visprasīgākajiem lietotājiem, kuru darbā (vai atpūtā) ir kritiski svarīga krāsatveide, nebūs, kur piekasīties. Arī tiem, kuri joprojām turas pie pārliecības, ka ekrānam ir jābūt ar matētu pārklājumu, jaunie iMac ir piemērotāki – ekrāna stikls nosedz korpusa priekšpusi līdz pašām malām, kas jūtami atvieglo speciālās matētās plēves uzlīmēšanu.
Jaunie iMac tiek komplektēti ar jauna modeļa Bluetooth tastatūru bez numerācijas bloka un Bluetooth Magic Mouse peli. Ja ar tastatūru vairāk vai mazāk viss skaidrs (atšķirībā no iepriekšējās Apple bezvadu tastatūras, to baro tikai divas baterijas agrāko trīs vietā), tad Magic Mouse ir kaut kas pilnīgi jauns un agrāk neredzēts – tā ir pele bez pogām un, galvenais, no iPhone un MacBook skārienpaliktņiem pazīstamo multi-touch tehnoloģiju. Patiesībā, sava veida skārienpaliktnis peles formā. Ja runājam par Magic Mouse lietošanu praksē, tad no personīgās pieredzes varu teikt, ka iesākumā mazliet nepierasti – peles biezums ir salīdzinoši neliels, kā arī jaunie daudzpieskārienu žesti ir jāapgūst, taču adaptācijas process nav ilgs, un pēc neilga laiciņa jutīsieties, kā zivs ūdenī. Ja jaunajai pelei kaut kā pietrūkst no lietojamības viedokļa, tad tā ir iespēja System Preferences iestatīt to Expose funkciju izsaukšanai (tiesa, jau ir parādījušies trešo izstrādātāju risinājumi). Par tastatūru jāteic, ka tomēr priecātos par iespēju komplektēt iMac ar tastatūru, kurai ir numerācijas bloks – pirmkārt, vairākām aplikācijām numurbloka esamība ir visai vēlama no darbošanās ērtuma viedokļa, un, otrkārt, mazā tastatūra milzīgā 27 collu ekrāna priekšā izskatās nedaudz nepierasti. Šobrīd situācijai iespējami divi risinājumi (ja runājam tikai par Apple produktiem) – izvēlēties no iepriekšējajiem iMac labi pazīstamo USB tastatūru ar numurbloku, vai, ja vēlamies bezvadu risinājumu – senāko laiku balto Apple Bluetooth tastatūru, kura gan dizaina ziņā īsti nesaskan ar jauno iMac alumīnija un stikla dizaina diktātu, kas ir gluži saprotami, jo laikā, kad tā tika radīta, iMac bija baltā akrilā tērps…
Divas citas, lai arī ar aci neredzamas, tomēr ļoti būtiskas iMac konstrukcijas izmaiņas ir jaunā skaņas sistēma, kura tagad sastāv no 2 + 2 skaļruņiem un ir ar jūtami labāku skanējumu, un četriem lietotājam pieejamiem operatīvās atmiņas slotiem – jūsu jaunajā iMac būs ievietoti divi 2 GB DDR3 1067 MHzRAM moduļi, atstājot vēl divus brīvus, kas praksē nozīmē iespēju palielināt RAM apjomu līdz 8 GB par kādiem Ls 55 – 60. Ja atceramies, ka iepriekšējajiem iMac atmiņas palielināšanas nolūkā līdz 8 GB nācās iegādāties dārgos 4 GB moduļus, par tiem izdodot, atkarībā no pirkuma laika, no nepilniem Ls 400 (ja to darāt šodien) līdz pat Ls 700 (ja to darījāt gada sākumā), tad komentāri lieki – RAM apjoma palielināšana vienmēr ir bijis viens no efektīvākajiem un lētākajiem veidiem, kā uzlabot datora veiktspēju, un ir apsveicami, ka šodienas apstākļos respektējami 8 GB sadārdzina iMac pirkumu tikai par pussimts latiem. Maksimālais jauno iMac atbalstītais operatīvās atmiņas apjoms jaunajiem modeļiem ir 16 GB, kas ir salīdzinoši dārgs prieks (pēc šodienas cenām – aptuveni Ls 750), taču, atmiņas cenām laika gaitā krītoties, kļūs par salīdzinoši pieejamu veidu iMac veiktspējas tālākai uzlabošanai. Protams, ja jūsu darbam vai hobijam 16 GB nepieciešami jau šodien, saprātīgāk ieguldīt naudu operatīvajā atmiņā uzreiz, nekā dzīvot sakostiem zobiem…
Četri cilindri ātruma izslāpušajiem
Slēdzam jauno iMac iekšā, un ar klusu prieku vērojam, cik ātri ielādējas Mac OS X Snow Leopard. Ja salīdzinām jauno modeļu veiktspēju ar to priekšgājēju veikumu, tad jāteic, ka īpaši jaudīgāki būs šobrīd vēl nepieejamie 27 collu modeļi ar četrkodolu Intel Core i5 un i7 procesoriem. Pārējiem modeļiem veiktspējas uzlabojums ir mērens un vairumā ikdienas situāciju nebūs tik pamanāms, piemēram, darbojoties internetā uz e-pastā, jūs taču nejūtat atšķirību starp datoru ar, teiksim, 2,93 GHz un 3,06 GHz Core 2 Duo procesoriem, jo abu veiktspēja ir vairāk, nekā pietiekama konkrētā uzdevuma veikšanai. Galvenais jauno iMac modeļu uzlabojums tomēr ir lieliskās kvalitātes displejs un pieejamā vieta operatīvās atmiņas paplašināšanai, kāmēr vien neķeramies pie modeļiem ar Intel Core i5 un i7 procesoriem. To parādīšanās sagaidāma decembrī, kas arī ir saprotami – piemēram, iMac 27 collu modelī izmantoto Core i5 ar koda nosaukumu Lynnfield pats Intel pieteica tikai šī gada septembrī, un ir pavisam normāli, ka no jauna procesora parādīšanās brīža paiet zināms laika sprīdis, kāmēr tas nonāk datoros uz mūsu galda. Neko darīt – ar nepacietību gaidām un, ja vēlamies būt pirmie, pērkam un pasūtām!
Kurš īstais?
Mūžsenais jautājums, kurā cīnās iracionālais ar racionālo, sapņi – ar mūsu reālajām iespējām. Sāksim ar izmēru – gan 21,5, gan 27 collu iMac ir lieliski datori, kas spēj rādīt Full HD video pilnā izmērā, nemaz nerunājot par mūsu e-pastam, interneta pārlūka logiem un teksta dokumentiem. Protams, sākam ar paredzamās darbavietas apskati – ja 65 cm platais un 52 cm augstais 27 collu milzim vietas par maz, ķeramies pie 21,5 collu modeļiem, vai arī vēlreiz pārdomājam, cik lielu lomu spēlēs iMac kā izklaides centrs – varbūt, tas pildīs arī televizora lomu un ir jāpadomā par datora dzīvesvietas maiņu dzīvoklī?
Ja distancējamies no gabarītiem, tad redzam, ka visi iMac ar divkodolu procesoriem atšķiras galvenokārt ar video karti – sākuma līmeņa 21,5 collu modelī ir iebūvētā GeForce 9400, kas, lai arī tīri ņipra un spēs sniegt pat mērenu spēļuprieku, tomēr veiktspējas ziņā nav pielīdzināma ATI Radeon HD 4670 vai 27 collu modeļos pieejamajai ATI Radeon HD 4850. Ja runājam par pieejamo Core 2 Duo procesora uzlabojumu līdz 3,33 GHz ar divreiz lielāku – 6 MB otrā līmeņa kešatmiņu, tad jāteic, ka par to prasīto summu, domājams, saprātīgāk ieguldīt iMac ar četru kodolu Core i5 vai par i7 procesoru, jo īpaši, ja skatām lietu Mac OS X Snow Leopard Grand Central Dispatch tehnoloģijas iespēju kontekstā…
21,5 collu sākuma modelis ar 3,06 GHz procesoru un iebūvēto GeForce 9400 grafisko adapteru – tiem, kuri vēlas par pēc iespējas izdevīgāku cenu iegūt savā īpašumā visu laiku labāko iMac;
21,5 collu modelis ar 3,06 GHz Core 2 Duo procesoru un ATI Radeon HD 4670 videokarti – tiem, kuri vēlas maksimālu veiktspēju, bet, tādu vai citu apsvērumu vadīti, nevēlas 27 collu modeli;
27 collu modelis ar 3,06 GHz Core 2 Duo procesoru un ATI Radeon HD 4670 videokarti – tiem, kuri vēlas izbaudīt milzīgo 2560 x 1440 izšķirtspējas ekrānu, skatoties filmas vai lietojot aplikācijas ar daudzām kontrolpaletēm;
27 collu modelis ar 2,66 GHz Intel Core i5 četrkodolu procesoru un ATI Radeon HD 4850 videokarti – tiem, kuri meklē superjaudīgu un superelegantu vis-vienā datoru nopietnam darbam ar grafiskajām programmām RAW foto un Full HD video apstrādei, kā arī datorspēlēm;
Un vēl, pilnīgiem maksimālistiem – uz pasūtījumu gatavotais CTO modelis ar 2,8 GHz Intel Core i7 nezvēru un ATI Radeon HD 4850 videokarti. Protams, šādam pienākas, kā minimums 8 GB RAM uzreiz un bez domāšanas. Gandrīz vai Mac Pro ar iebūvētu 27 collu displeju!
Lai arī Mac mini ir vislētākā ieejas biļete Macintosh pasaulē, tas nebūt nenozīmē, ka sēdēt būs neērti un skatuvi redzēsiet tikai, pieslienoties kājās – jaunais Mac mini spēj nodrošināt pilnasinīgu digitālo dzīvi Apple gaumē.
Mac mini ir īstā izvēle tiem, kas vēlas paturēt esošo monitoru un perifēriju, taču dzīvot gluži jaunu digitālo dzīvi ar Mac – bez vīrusiem, trokšņa un citiem krenķiem.
Paloma blanca II
Mēs dzīvojam tehnoloģiju ielenkumā. Bez brīdinājuma no kabatas šauj mobilais, istabas stūrī draudīgi rūc un putekļus sūc multimēdiju uzbrukumam piemērotu brīdi gaidošs galddators, bet ikdienas stresainajās gaitās greizus kā bute mūs sašķiebj masīvā klēpjdatora smagums. Tehnoloģijas, kuras iesākumā šķita tik daudz iespēju paverošas un ērtākas dzīves solījumiem piepildītas, dzen mūs arvien dziļāk stūrī, atņem mums elpu, telpu un naudu… Pa to laiku netveramie un nesveramie digitālās dzīves labumi – labdabīgais sociālo tīklu muklājs, liela apjoma un zemas paliekošās vērtības informācijas un izklaides straume aizrāvusi mūs tik tālu, ka esam ar mieru vai visas dienas garumā paciest uzmācīgu domu par mājās atstātu ieslēgtu gludekli, bet bez mobilā tālruņa un interneta gan sajūtamies kā sausumā izmesta zivs…
Jautāsiet, kāpēc šādi šausmu stāsti lasāmi appleclub.lv? -Mēs esam gatavi atbildēt: tāpēc, ka mums prātā draudzīgāks piedāvājums – mazs, nedzirdams, gandrīz neredzams (vismaz, salīdzinot ar galddatora korpusa torni) un elektroenerģiju taupošs. Patiesībā, arī nervu enerģiju taupošs, jo tas ir Mac. Mac mini – pavisam jauns un jaudīgāks par priekšteci. Bet, par visu pēc kārtas.
Augsto tehnoloģiju māksla alumīnija ietvarā
Tiem, kas redzējuši iepriekšējos Mac mini modeļus, par Mac mini izskatu nekā daudz jauna pateikt nevaram – no skata tāds pats 5 cm augsts alumīnija skaistums ar 16,5 cm garām malām, noapaļotiem stūriem un balta, videi draudzīga plastikāta vāciņu, kura centrā rotājas gaišpelēks Apple logotips. Priekšmalas augšpusē – 8x SuperDrive ielādes sprauga, bet aizmugures malā – pieslēgvietas. Patiesībā, tieši pieslēgvietu panelis ļaus jums atšķirt jauno Mac mini no vecā – jaunajam modelim ir veseles piecas USB 2.0 ligzdas, Gigabit Ethernet pieslēgvieta un veselas divas video izejas – Mini DVI un Mini DisplayPort, kā arī 3,5 mm diametra audio izeja un ieeja, pie tam, abas ir hibrīdligzdas – varēsiet gan austiņas, gan optisko audio kabeli pievienot. Kā negaidīti patīkams viesis vispieejamākajā Mac datorā – FireWire 800 ligzda.
Arī bezvadu iespējas ir visaugstākajā līmenī – ātrais 802.11n WiFi un Bluetoth 2.1 + EDR.
Lai arī 45 nanometru tehnoloģijas 2,26 GHz (dārgākajam modelim – 2,53 GHz) Intel Core 2 Duo procesors ar 1066 MHz kopni, protams, ir energoefektīvāks un, pateicoties augstākai kopnes frekvencei, arī veiktspējīgāks par iepriekšējo (2007. gada vidus) Mac mini modeļu 1,83 un 2 GHz procesoriem ar 667 MHz kopni, lielāko devumu jaunā mini veiktspējas pieaugumā tomēr dod jaunā NVIDIA GeForce 9400M videokarte, kura, saskaņā ar ražotāja solīto, ir reizes piecas pārāka par priekšteča Intel GMA 950. Šoreiz solīts mac’ā ir iekritis, un jaunais Mac mini spēj komfortablā ātrumā tikt galā ar 720p izškirtspējas video montēšanu iMovie’09 un piepildīt ar krāsu un kustību pat 30 collu 2560 x 1600 pikseļu izšķirtspējas Apple Cinema milzi plus vēl vienu 1920 x 1200 pikseļu sīkaļu, pie tam – abus vienlaicīgi.
Lai arī Mac mini nav un nebūs īsts spēļdators, spēļu prieks, kas iepriekšējā modeļa īpašniekiem tā arī palika kā nepiepildīts sapnis, jums būs pieejams gluži pieņemamā līmenī. Patīkami, ka arī lētākais modelis tiek komplektēts ar 2 GB RAM, bet maksimālais atbalstītais operatīvās atmiņas apjoms – 4 GB – nodrošinās pietiekami komfortablu darbu pat ar resursus prasīgām aplikācijām.
Vājākais posms Mac mini veiktspējas ķēdē neapšaubāmi ir cietais disks, un, smejies vai raudi, pie FireWire 800 pieslēgts galddatora kalibra (3,5 collu) ārējais disks jūsu digitālo dzīvi padarīs krietni vien raitāku. Starp citu, jūsu FireWire 400 ārējo disku un ar šādu pašu pieslēgvietu aprīkoto videokameru varēsiet turpināt lietot, izmantojot attiecīgu adapteru.
Kopumā vērtējot, jaunā Mac mini veiktspēja neliek vilties – jutīsieties kā pilntiesīgs makosfēras iemītnieks, kurš var baudīt ne vien iLife un Mac OSX labumus, bet arī nopietnākiem mērķiem paredzētas programmas (Final Cut Express, Logic Express, Aperture 2, u.c.) un resursus prasīgākas datorspēles.
Un tomēr galvenais, ko iegūsiet, nopērkot Mac mini, ir Mac OSX Snow Leopard un iLife’09. Bezrūpīgāka un ērtāka dzīve, pie tam, par patīkami zemu samaksu un zemām lietošanas izmaksām – ieslēgts Mac mini miera režīmā patērē nieka 13 W, bet maksimālais, ko tas spējīgs izzīst no jūsu rozetes – 110 W. Un vēl, jūsu mājās būs klusums – mini darbojas praktiski nedzirdami. Un miers – mini darbojas vienmēr. Palīgs un draugs, nevis pavēlnieks. Kas gan var būt skaistāks par glītu un vientuļu Apple LED Cinema disleju, ultraplāno alumīnija Apple Wireless tastatūru un jaunā bezvadu MagicMouse uz galda… Jautāsiet, kur palicis naidīgais un vīrusainais putekļu un strāvas rijējs? -Pareizi, pagātnē.
Tagad vietas ir gana, kā jums, tā jūsu domām. Priekam.
Laikam jau jāatzīst, ka mēs esam tik ļoti pieraduši skriet līdzi programmatūras izstrādātāju skaļajiem paziņojumiem par daudzajām superīgajām-puperīgajām jaunajām nule izstrādātās brīnumprogrammas iespējām, ka Apple programmatūras izstrādes vecākā viceprezidenta Bertrana Serlē (Bertrand Serlet, Senior Vice President of Software Engineering) paziņojums2008. gada vispasaules Apple programmizstrādāju konferencē (WWDC) pirmajā mirklī likās drosmīgs joks esam: 0 jaunu iespēju. -Kā to saprast – tiek pieteikta jauna operētājsistēma, kurā nebūs nekā jauna?! Atceramies, sniegakaķa priekšgājējs – Mac OS X Leopard lepojās pat ar vairāk nekā 300 jaunām fīčām, ar TimeMachine priekšgalā, pie tam, atšķirībā no ap to pašu laiku kāda konkurenta izkoptā mājputna, viss darbojās un, lai to darbinātu, nenācās iegādāties jaunu, superjaudīgu, Mac… Izrādās, patiesība, kas slēpjas aiz negaidītā paziņojuma, ir tāda, ka Apple, jauno operētājsistēmu izstrādājot, par galveno uzdevumu izvirzīja maksimālu sistēmas optimizāciju un jaunu, lielā mērā vairāk uz nākotni, nekā uz tagadni, mērķētu tehnoloģiju implementāciju sistēmā, atstājot lietotājam ar aci saskatāmu brīnumu un spīguļu radīšanu otrajā vai pat trešajā plānā. Galvenais – pieslīpēt operētājsistēmu, padarot to pēc iespējas ātrāku un radīt tehnoloģijas, kas dotu iespēju programmu izstrādātājiem maksimāli izmantot modernā aparātnodrošinājuma, jo īpaši, daudzkodolu procesoru un jaudīgo grafisko adapteru veiktspējas rezerves. Bet, par visu pēc kārtas.
Acīmredzamais
Lai arī izmaiņas lietotāja interfeisā un tā darbībā nebija starp Mac OS X 10.6 izstrādes prioritātēm, atsevišķi lietojamības aspekti uzlaboti arī šai jomā, un proti – tik ļoti ierastās un ērtās Mac OS XExposé atvērto logu un programmu pārskata iespējas ir padarītas vēl ērtākas, jo Exposé sniega leopardā ir iebūvēta Dokā, piemēram, ar peli piespiežot uz kādas atvērtas programmas ikonas, aktivizējas Exposé un ieraugām visus šīs programmas atvērtos logus.
Cita uzlabota lietotāja grafiskā interfeisa lieta Snow Leopard operētājsistēmā ir Stacks – lai arī kraut failus kaudzītēs varējām arī Leopard, jaunajā sistēmā ir ievērojami uzlabota navigācija – varam gan skrullēt atvērtajā kaudzītes logā, gan pārvietoties failu sakārtojuma hierarhijā – atvērt kaudzītē esošos folderus, lai apskatītu to saturu, un, protams, arī atgriezties atpakaļ. Nenoliedzami, Stacks lietot kļuvis ērtāk, nekā līdz šim.
Izskatās, ka īsumā par ar aci redzamajiem jaunumiem viss būtu pastāstīts, ja nu vēl jāpiemetina tas, ka nomainīts kontekstuālo izvēļnu noformējums Finder (tagad balto fonu nomainījis translucenti tumšpelēks, un, kas, šķiet ir būtiskāk – nopietni pārstrādāti pieejamie programmu servisi.
Slēptie labumi
Laiks ķerties pie galvenā – tā, kas padara Snow Leopard patiešām atšķirīgu no Leopard – pie operētājsistēmā iestrādātajām tehnoloģijām:
Sāksim ar bubuli, kurš vajā IT industriju jau gadiem – 64 bitu tehnoloģiju. Jā, piemēram, MacPro varējām ielikt pat 32 GB operatīvās atmiņas arī Leopard laikos, taču lieta tāda, ka 32 bitu aplikācija spēj izmantot (adresēt), maksimums, 4 GB operatīvās atmiņas. Protams, uz 32 bitu Windows fona tas šķiet daudz, taču atcerēsimies, ka datora, jo īpaši, Mac Pro, lietošana neaprobežojas ar internetu, e-pastu un līdzīgām lietām, ar kurām tiek galā pat veiktspējas ziņā kusls netbūks… Skaidrs, ka ir pienācis laiks beidzot likt lietā Intel 64 bitu procesoru iespējas, un Snow Leopard ir plats solis šai virzienā – sistēmā iebūvētās aplikācijas – Finder, Mail, Safari, Quick Time X, iCal un iChat – ir 64 bitu aplikācijas (tās spējīgas darboties arī 32 bitu režīmā), un arī pats sistēmas kernelis ir spējīgs darboties kā 64, tā 32 bitu režīmā. Tiesa, vienīgais Mac, kurš pēc noklusējuma ielādē 64 bitu kerneli, ir Xserve – pārējiem, lai startētu sistēmu ar 64 bitu kerneļa ekstensijām, starta laikā ir jātur piespiesti – pareizi, uzminējāt – taustiņi 6 un 4. Uzreiz jāpiemetina, ka sistēmas ielāde 32 bitu režīmā neliedz lietojumprogrammām darboties 64 bitos. Ir patīkami, ka, atšķirībā no Windows, nav atsevišķu versiju 64 un 32 bitu operētājsistēmai un lietojumprogrammām – Mac OS X Snow Leopard spēj darboties gan tā, gan tā.
No lietotāja skatapunkta, galvenais ieguvums ir darbības ātrums, lielāka adresācijas telpa operatīvajai atmiņai, un iespēja izmantot labākus drošības risinājumus.
Nevienam nebūs noslēpums, ka vairumā mūsu datoru ir procesors, kuram ir vairāki kodoli. Un Mac nav nekāds izņēmums – katrā Mac, par MacBookAir un Mac mini, ir divu kodolu procesors, bet Mac Pro un Xserve gadījumā procesora kodolu skaits var būt pat astoņi. Un tas ir tikai pagaidām – nepaies ne gads, kad būs vesels ducis, jo tieši pēc iespējas vairāk kodolu ir veids, kā paaugstināt datora veiktspēju situācijā, kad tālāka takts frekvences paaugstināšana kļūst neiespējama. Skaisti, taču tam nav lielas jēgas tik ilgi, kāmēr vien datora operētājsistēma un lietojumprogrammas nemāk gudri sadalīt darbu starp procesora kodoliem. Pie tam – nevis katram kodolam pa druskai, bet gan tieši tik, cik nepieciešams lielākajiem iespējamam veiktspējas ieguvumam. Un galvenais šķērslis programmizstrātājiem šādu, daudzkodolu procesoriem optimizētu aplikāciju radīšanā, ir visai sarežģītais programmēšanas process, kurš prasa iemaņas un laiku no vienas puses, un palielina kļūdīšanās iespēju – no otras. Apple izlēma komplicēto darba dalīšanas darbu uzticēt OS X, radot Grand Central Dispatch tehnoloģiju un vienkārši izmantojamus rīkus, tādējādi ietaupot milzums pūļu programmētājiem. Skaidrs, ka tas ir savlaicīgi izdarīts darbiņš, kurš nesīs augļus nākotnē, kad līdz Mac lietotājiem nonāks aplikācijas ar Grand Central Dispatch atbalstu. Vienkārši runājot – tā ir Apple radīta veiktspējas rezerve arī tam Mac, kurš ir jūsu somā vai uz galda jau šodien, ne tik vien tiem, kas vēl veikalu plauktos vai Kupertino laboratoriju dzīlēs.
Iespējams, daudzi no mums nemaz neiedomājas, cik jaudīga komponente ir jūsu datora video adapters. Ja lietotā datora centrālā procesora kodolu skaitu zinās nosaukt liela daļa no mums, tad tas, ka pat sākuma līmeņa videokartē ir savi sešpadsmit procesējošie kodoli, ne katram ir zināms. Jaudīgāko videokaršu procesēšanas jauda sniedzas teraflopos (triljons pedošā punkta operācijas sekundē), kas samērojams ar ASCI RED superdatora jaudu divpadsmit gadu netālā pagātnē. Lieki piebilst, ka šāds superdators arī maksāja superdārgi un aizņēma palielu istabu… Iedomājies tik – mūsdienās tā ir tikai viena vienīga komponente jūsu datorā!
Problēma ir tā, ka video adaptera procesora kodoli nav tik universāli, kā centrālā procesora kodoli – tiem paredzēto instrukciju skaits ir ierobežots un šauri specializēts tieši grafikas uzdevumiem, un ir nepieciešama īpaša valoda (tehnoloģija), lai videokarte spētu iesaistīties uzdevumos, kuri patiesībā paredzēti centrālajam procesoram. Tad lūk – Open CL ir Apple risinājums šai problēmai, tā ir tehnoloģija, kura ļauj jūsu Mac videokartei veikt, piemēram, sarežģīta matemātiska modeļa aprēķinus, vai arī, datorspēlē ne tikai izskaitļot katra ekrāna pikseļa toni un spilgtumu, bet arī piedalīties komplicētajos spēles fizikas aprēķinos.
Protams, ka galvenais (un, šķiet, arī grūtākais), ko ir panācis Apple, tas ir ne vien attīstīt jaunas tehnoloģijas, bet arī radīt izstrādātājiem pieejamus un ērtus rīkus to izmantošanai. Lai paskatāmies kaut uz iPhone – tas būtu pavisam cits produkts, ja nebūtu radīta AppStore un iTunes ekosistēma, izstrādātājiem pieejami izstrādes rīki un biznesa modelis…
Kas būs pirmais, ko pamanīsiet, Leopard vietā uz sava Mac uzinstalējot Snow Leopard? –Darbības ātrums. 6-7 GB brīvas vietas uz diska. Salīdzinoši nelieli interfeisa uzlabojumi un, pats galvenais – pagaidām vēl neizmantotas veiktspējas rezerves, kuras jau visai tuvā nākotnē padarīs jūsu Mac vēl ātrāku. Rādās, ka rīts ir ātrāks par vakaru.
Vai ir vērts atjaunināt Leopard? –Ņemot vērā nepilnu divdesmit latu augsto cenas latiņu, kā arī nesāpīgo un ātro instalācijas procesu (piespied pogu, ievadi administratora paroli un atnāc pēc minūtēm 40) – pilnīgi noteikti. Saprotams, ja pērkat jaunu Mac, par šo jautājumu jums galvu lauzīt nenāksies – jūsu datorā jau būs instalēta Mac OS X 10.6 – Snow Leopard.
Ja kāds no jums, cienījamie lasītāji, ar tīkamu nostalģiju atceras mazo 12” PowerBook G4 (ieviests 2003. gada janvārī, papildināts ar DVI šī paša gada runenī un aizsūtīts pensijā 2004. gada aprīlī), tad sapnis par fotogrāfa uzticīgo ceļabiedru atkal ir atdzīvināts – ir 2009. gada jūnija sākums, kad Apple paziņo, ka lauzīs 5 gadus vecu ieradumu un turpmāk divu – 15.4 un 17 collu modeļu – vietā piedāvās veselu trīs izmēru MacBook Pro, arī 13.3 collu modeli.
Pirmajā acu uzmetienā nav tik viegli atšķirt jauno MacBook Pro no iepriekšējā unibody korpusa MacBook, un tomēr – modeļa nosaukuma uzraksts spīdīgā ekrāna apakšmalā nebūt nav vienīgā Pro atšķirības iezīme: probūks ieguvis kvalitatīvāku ekrāna matricu, izgaismotu tastatūru (agrāk tāda bija tikai dārgākajam (Ls 1127,- ) 13 collu MacBook modelim), SD karšu lasītāja ligzdu un FireWire 800 pieslēgvietu kreisajos sānos un, galvenais – iebūvētu ziloņbateriju, kura spēj nodrošināt par 7 stundu autonomiju! Starp citu, uztraukumam nav pamata – nepieciešamības gadījumā bateriju ir iespējams nomainīt, tiesa, Apple apgalvo, ka vidējam lietotājam šāda nepieciešamība radīsies ne ātrāk, kā pēc 5 gadiem. To nodrošina gana viltīgā baterijas uzlādes sistēma. Redz, ko var panākt, ietaupot vietu korpusa iekšpusē uz izņemamas baterijas stiprinājumu rēķina. Pie tam, smagāks dators tāpēc kļuvis nav – tie paši 2040 grami, kas unibody MacBook ar izņemamu bateriju un par 2 stundām mazāku autonomijs rezervi…
Papildus, kā ķirsis uz tortes – citi, ikdienas lietošanā mazāk sajūtami tehniskie uzlabojumi – ātrāks (2.26 vai 2.53 GHz) Intel Core 2 Duo procesors ar 3 MB L2 kešatmiņu un 1066 MHz sistēmas kopni, un šādas pašas frekvences DDR3 operatīvā atmiņa; lētākajam modelim standarta komplektācijā ir 2 GB RAM, dārgākajam un ātrākajam – 4 GB. Abi modeļi atbalsta līdz pat 8GB RAM, taču uzreiz jāsaka, ka šobrīd tas vēl ir padārgs prieks – savi Ls 400 nāksies izdot . Cietā diska apjoms palicis nemainīgs – 160 GB sākuma modelim un 250 GB – dārgākajam. Tiesa, nomainīt cieto disku ir kļuvis grūtāk, jo nāksies skrūvēt nost visu apakšējo vāku.
Paņem rokā un brīnies – Apple jaunievestā klēpjdatora korpusa ražošanas tehnoloģija, izdobjot korpusu no vienlaidus alumīnija bloka, ir patiešām lieliska. Stingrs, nevainojami precīzi veidots, kompakts un izturīgs korpuss, kurš ne vien izskatās nevainojami, bet arī lēti nečīkst, kā citu ražotāju dārgie, pēc vecās modes būvētie datori. Dārgie? –Jā, tieši tā: dārgie. MacBook Pro ir labāk aprīkots un jaudīgāks, taču lētāks par tā priekšgājēju – alumīnija MacBook. Lētākais modelis (MB990 – 2.26 GHz/2 GB DDR3 RAM/160 GB HDD/GeForce 9400M) maksā tikai 839 latus, kas ir par pussimts latu lētāk par priekšgājēju (MacBook MB466), un arī dārgākais (MB991 – 2.53 GHz/4 GB DDR3 RAM/250 GB HDD/GeForce 9400M) ir kļuvis pieejamāks par priekšgājēju un maksā Ls 1069.
Tātad, galvenie 13.3 collu MacBook Pro jaunievedumi, salīdzinot ar alumīnija parasto MacBook:
ekrāna matrica ar labāku skata leņķi un krāsatveidi (tāda pati, kā 15.4 collu probūkam);
FireWire800;
SD kartes ligzda.
Kas upurēts? – Pavisam nedaudz: tikai skaņas ieejas hibrīdligzda. Ja vēlamies ierakstīt ar ārēja mikrofona palīdzību, nāksies iegādāt pie USB pieslēdzamu verķi.
Lai arī Mac un Linux lietotājiem nācās gaidīt jūtami ilgāk, nekā Win ļaudīm, beidzot Google tīmekļa pārlūks Chrome ir klāt.
-Vai tāda, it kā sīkuma, kā aplikāciju ikonu izstrādes detalizācijas un mākslinieciskās nostrādātības pakāpe jau pati par sevi nav cieņas un mīlestības apliecinājums Tev, Mac lietotāj?
Mēs dzīvojam laikā, kad vairumā gadījumu pirmais, kam pievēršam uzmanību, meklējot jaunu datoru, ir klēpjdators. Jā, brīvības sajūta, kuru rada somā līdzi nestā datora smagums un apziņa, ka varam lietot datoru jebkurā vietā, ir vilinoša.
Lai arī Mac mini ir vislētākā ieejas biļete Macintosh pasaulē, tas nebūt nenozīmē, ka sēdēt būs neērti un skatuvi redzēsiet tikai, pieslienoties kājās – jaunais Mac mini spēj nodrošināt pilnasinīgu digitālo dzīvi Apple gaumē.
Rīts ātrāks par vakaru – Mac OS X Snow Leopard
Ja kāds no jums, cienījamie lasītāji, ar tīkamu nostalģiju atceras mazo 12” PowerBook G4 (ieviests 2003. gada janvārī, papildināts ar DVI šī paša gada runenī un aizsūtīts pensijā 2004. gada aprīlī), tad sapnis par fotogrāfa uzticīgo ceļabiedru atkal ir atdzīvināts – ir 2009. gada jūnija sākums, kad Apple paziņo, ka lauzīs 5 gadus vecu ieradumu un turpmāk divu – 15.4 un 17 collu modeļu – vietā piedāvās veselu trīs izmēru MacBook Pro, arī 13.3 collu modeli.
. Cietā diska apjoms palicis nemainīgs – 160 GB sākuma modelim un 250 GB – dārgākajam. Tiesa, nomainīt cieto disku ir kļuvis grūtāk, jo nāksies skrūvēt nost visu apakšējo vāku.
