Nedēļas sākumā Apple laidusi klajā savu profesionālo audio programmu atjauninājumus (aktuālās versijas ir Logic Pro 9.1 un MainStage 2.1), izlabojot kļūdas programmatūrā un, galvenais, ļaujot tām darboties 64 bitu režīmā, kas dod iespēju šīm programmām izmantot praktiski neierobežotu operatīvās atmiņas apjomu (līdz šim tie bija 4GB).

Praksē tas nozīmē iespēju vienlaikus darbināt lielāku skaitu virtuālo instrumentu un audio plug-in’u, kuri, kā zināms, ir visai rijīgi operatīvās atmiņas ziņā.

Papildu informāciju variet izlasīt TE. Jāteic, ka šads atjauninājums ir loģisks turpinājums  uzņemtajam 64 bitu kursam.

Kā jau vienmēr, tuvojoties Apple izziņotajam mēdiju pasākumam, dažnedažādu baumu vilnis uzviļno ar jaunu spēku? Lai arī kompānija jau pāris gadu atpakaļ paziņoja, ka vairs negatavojas pieturēties pie gadiem iesakņojušās tradīcijas, jaunus produktus piesakot Macworld izstādē un vispār ir atteikusies turpmāk tajā piedalīties, Mac lietotājiem janvāris joprojām ir īpašs mēnesis, kurā jaunumi tiek gaidīti dedzīgāk, nekā citlaik. Un arī šogad, kā ierasts, otrdienā, Apple ir izziņojusi mēdiju pasākumu. Ko tad īsti varam sagaidīt no Apple šogad?

Saskaņā ar FOXNews.com ziņām, pasākuma paredzamā tēma ir mobility space (mēģinot iztulkot – mobilā telpa), kas liek domāt par sagaidāmiem jauniem produktiem iPhone un iPod touch produktu līnijā. Vairums makosfēras iemītnieku, domājams, mobility space noteikti savā fantāzijā asociē ne viena ar iespējamu jaunu iPhone modeli (kā nekā – Apple mūs ir pieradinājis pie jauna iPhone katru gadu), bet arī ar ilgus gadus baumu līmenī cirkulējošo Apple planšetdatoru. Lai arī pēc pirmā iPhone zemestrīces grūdiena 2007. gada janvārī nākošie sekoja gada vidū – 2008. un 2009. gada WWDC (Apple WorldWide Developer Conference), šķiet, ka sīvā konkurence mobilajā telefonijā varētu būt pietiekams iemesls pasteigties, bet par Apple planšetdatora iespējamo parādīšanos uzskatāmi liecina jezga industrijā – šīgada CES ar savām versijām par jaunās paaudzes planšetdatoriem uzstājās vai visi, kam nav slinkums – Dell anonsēja 5 collu ierīci, kuru darbina Android OS, neatpalika arī Motorola, izrādot savas 7 collu ierīces prototipu, turpat blakus rindā nostājās Lenovo ar savu planšetdatora un netbūka hibrīdu, bet HP versiju par šīgada kārotāko tehnisko rotaļlietu demonstrēja neviens cits, kā Microsoft CEO Stīvs Balmers… Izskatās, ka netbūku plānās peļņas novārdzinātā IT industrija steidz atgūt iepriekš zaudēto, piedāvājot mazdatoru spartiskā dizaina un nīkulīgās veiktspējas nomocītajai publikai apmēram to pašu, tikai skaistāku, dārgāku un, kā noprotat, skārienjutīgu. Un tas viss notiek paranoisku 2007. gada atmiņu toņkārtā, kad Apple iPhone prezentācija, kura, dažam nelaimīgas, citam laimīgas sakritības dēļ notika vienlaikus ar CES atklāšanu, pilnībā aizēnoja ne-Mac pasaules galveno gada IT notikumu…

Mums par laimi, daudzo pagaidām vēl neatbildēto jautājumu jūrā pamazām iezīmējas arī samērā skaidri samanāmas pēdas sviestā, kuras ļauj izdarīt zināmus secinājumus par gaidāmo papildinājumu Apple produktu līnijā – tie ir komponenšu ražotāju pietiektie jaunumi. Tā, piemēram, ja Imagination Technologies, kurā Apple ieguldījis daudz līdzekļu, paziņo par jaunu grafisko mikroshēmu PowerVR SGX545, un apliecina, ka šīs komponentes izmantošanas licenci izsniegusi tikai vienai kompānijai, tad nav grūti būt gaišreģim un, dziļdomīgi paveroties kristāla bumbā uz galda, pateikt, ka šīs vienīgās kompānijas nosaukums ir Apple, kura savos iPhone 3GS un iPod touch (lielākās atmiņas ietilpības modeļos) šobrīd izmanto PowerVR SGX535. Lai ilustrētu jaunā grafiskā čipa jaudu, varu tikai pieminēt, ka tā 40 milj. daudzstūru sekundē veiktspēja ir ievērojami lielāka, nekā Sony PSP spēļkonsolei. Līdzīgi, ražotāju nopludinātās ziņas par to, ka Apple nopirkusi visas 10 collu LED un OLED matricas, kuras vēl tikai tiks saražotas, ļauj paredzēt, ka tieši 10 collu ekrāna diagonāle ir tā, kuru par vispiemērotāko savam jaunajam Slate/planšetdatora produktam uzskata Apple dizaineri un inženieri. Tas pats sakāms par LED pasūtītajiem LED zibspuldžu un 5 MP kameras sensoru miljoniem. Tiesa, Tālo Austrumu ražotāju pludinātā informācija arvien ir jāuztver ar veselīgu skepses devu, jo šīs izcelsmes baumu vēsturē ir gana arī praksē neapstiprinājušos ziņu.

Tomēr mūs, datorlietotājus (un, jo īpaši, Apple produktu lietotājus) arvien mazāk interesē tas, kādas mikroshēmas ierīcē iebūvētas – mēs pieprasām, lai to eksistence būtu skaidri samanāma produkta lietojamībā. Un te tad arī slēpjas mītiskā planšetdatora veiksmes atslēga. Reiz Stīvs Džobss kontekstā ar inovāciju un jaunajiem produktiem teica, ka lietotāji jau NEZINA un nemaz nevar zināt, KO ĪSTI viņi VĒLAS – tādas ierīces taču vēl nemaz NAV. Un tā ir taisnība – pirms 2007. gada janvāra miljoniem cilvēku nemaz nenojauta, ka viņi vēlas iPhone, bet tad uz Macworld skatuves iznāca Stīvs Džobss un pēc nepilnas stundas mēs visi sajutām iPhone formas caurumu sirds apvidū, kuru noteikti nepieciešams aizpildīt… Apple arvien spējusi atrast to vienīgo rozīnīti pasaulē – vai tas būtu iPod, iMac, vai iSlate, vai iKāViņuTurSauks.

Gaidām, ar patīkamu satraukumu un ticību Apple spējai radīt tieši to, ko mēs, paši nezinot, vēlamies

Jādara sekojošais:

1. Sameklējam Mac līdzi doto sistēmas DVD (vai, teiksim vēlāk iegādāto Snow Leopard instalācijas disku);

2. Ieliekam to savā Mac, kurā nu vairs netiekam iekšā;

3. Startējam Mac no ieliktā diska (turot piespiestu “C” taustiņu. Ņemiet vērā, ka startēšanās no optiskā diska aizņem vairāk laika, nekā no HDD.;

4. Kad sistēma ielādējusies, nomainām paroli, izvēloties Reset Password no Utilities izvēlnes (ja lietojam Mac OS X 10.4 vai jaunāku), vai Installer izvēlnē, ja 10.3 vai vecāku.

Izvēlamies nepieciešamo lietotāja kontu un rakstām iekšā jauno paroli.

Saglabājam izmaiņas, un lieta darīta.

5. Gatavs. Startējam Mac, kā parasti, un tiekam iekšā savā lietotāja kontā ar atjaunoto paroli.

P.S. Ja vēlamies nodrošināties pret to, lai kāds svešais ar sistēmas diska palīdzību neiegūtu pilnīgu kontroli pār jūsu Mac, izmantojam Master Password

Domājams, ka lielu ieguldījumu ābola zaļumā devis bijušais ASV viceprezidents Alberts Gors, kurš ir Apple direktoru padomē kopš 2003. gada 19. marta un 2007. gadā saņēma Nobela Miera Prēmiju tieši vides aizsardzības jomā.

Pirmais: Kā Mac OS X iegūt failu ar ekrānā redzamā attēlojumu (skrīnšotu/ekrānšāviņu)?

Atbilde: ar klaviatūras īsceļu palīdzību (skat. attēlu)

(otrs variants – izmantojot Applications/Utilities folderī esošo aplikāciju Grab)

Pēc tam, kad lietotāji ir izmēģinājuši un apguvuši pirmā jautājuma praktisko risinājumu, seko Zvans Nr. 2: Kā nomainīt izveidotā faila formātu? Un, taisnību sakot, taisnība vien ir – ja ekrānšāviņi nepieciešami lielākā skaitā, katru no tiem vērt vaļā Preview un saglabāt kā cita formāta failu nav ne ērti, ne ergonomiski… Būtu taču jauki, ja Mac OS X ekrānšāviņa faila formāts pēc noklusējuma būtu nevis png, bet, teiksim, pdf…

Sacīts – darīts! Veram vaļā Terminal aplikāciju (sameklējama Applications/Utilities), un ievadām:

defaults write com.apple.screencapture type <format>

<format> vietā liekam kārojamo skrīnšota faila formātu, pie tam izvēlēties iespējams sekojošus:

png (iestatīts jūsu sistēmā pēc noklusējuma)
pdf
jpg
jp2 (JPG2000)
gif
tif (TIFF)
bmp
pict
tga

Praksē tas izskatās šādi (skat. attēlu):

Lūk, tā. Izlogojamies no lietotāja konta, ielogojamies atpakaļ, un – lieta darīta.

Tikai atcerieties, ka ne visi failu formāti atbalsta alfa kanālu (caurspīdību), tāpēc, ja tas konkrētajā gadijumā ir svarīgi, labāk ierastā jpg vietā izmantojiet pdf vai gif.

Protams, nav nekāds brīnums, ka ik reizi, kad kārtējais pareģotais Mac planšetdatora parādīšanās brīdis ir pagājis, uzrodas garāki un īsāki raksti par to, kāpēc tas nav noticis vai, vēl vairāk – kāpēc tas nekad nenotiks. Un, patiešām: mūsdienu tehnoloģiju īsā, bet dinamiskā vēsture papilnam apliecinājusi to, ka, par spīti ražotāju cerībām un ieguldītajiem mārketinga līdzekļiem, planšetdatori tā arī nav iekarojuši kaut cik vērā ņemamu popularitāti datorlietotāju vidū, un tam ir savi iemesli – sākot ar joprojām neatrisināto rokraksta atpazīšanas problēmu (heh, paskatos pats uz savu rokrakstu: ja reiz es nespēju izlasīt, ko pirms stundas esmu ātrumā uzšņāpis, tad kāds gan būtu pamats domāt, ka ir iespējams radīt programmatūru, kura to varēs…), neskaitāmiem ierīces dizaina izaicinājumiem, un beidzot ar gaužām nepārliecinošo atbildi uz vissvarīgāko jautājumu, kurš nosaka produkta likteni tirgū: Kāpēc man (resp., pircējam) TAS ir nepieciešams?

Protams, ka vai katrs no mums reiz ir iegādājies kādu nieku tāpēc vien, ka tas glīti izskatās, taču dators ir mūsu darba un atpūtas pamatinstruments, un kardināli mainīt savus ieradumus un veidu, kā to lietojam, laikam jau neesam gatavi. Rezultātā, tādu īstu plansešu tirgū praktiski nav – veikalu plauktos stāv klēpjdatori ar skārienjutīgu ekrānu (respektīvi, datoram ir arī parastā tastatūra), pie tam, stāv ilgi, jo bieži vien ekrāna skārienjutība, pircējprāt, neatsver datora cenas un masas pieaugumu. Rezultātā  planšetdators ir kļuvis par šauras nišas produktu, kuru izvēlas dīvaiņi un tie, kuri pilnīgi skaidri un noteikti spēj atbildēt uz jautājumu, kāpēc viņam Tas ir vajadzīgs.

Apple attieksme pret mēdiju tincināšanu par planšetdatoru arvien ir bijusi noraidoši atturīga – baumas, kā zināms, ražotājs nemēdz komentēt, bet par izstrādes stadijā esošajiem produktiem arvien tiek ievērots pilnīgs klusums. Ja atsaucam atmiņā Stīva Džobsa (neviens cits Apple pārstāvis, izņemot viņu, domājams, nekad arī neatļautos publiski startēt ar jelkādu viedokli šai sakarā) izteikumus par to, ka, lai arī tehniski ir iespējams radīt sešu riteņu automašīnu, kura tiek vadīta ar džoistika palīdzību, cilvēki tomēr vēlas izmantot parasto stūri un ripināties uz četriem, un uzdoto retorisko jautājumu: Vai Tu Tiešām vēlies rakstīt savu e-pastu Ar Roku?

Un, patiešām – ja mēs katrs mēģinām pavisam godīgi atbildēt uz šo jautājumu, tad laikam jau jāatzīst, ka es, piemēram, pilnīgi noteikti nevēlos rakstīt ne tekstus, ne e-pastus, ne adreses interneta pārlūkā ar roku, un uzskatītu šādu nepieciešamību par apgrūtinošu. Skārienjutība? –Jauka lieta mirkļa izklaidei un tanciņu zīmēšanai uz virtulālā papīra sapulču laikā, ne vairāk. Ja neskaita nodarbes, kurās nepieciešams ar ķeksīti kvadrātiņā aizpildīt lielu daudzumu elektronisko tabulu, patiešām nav viegli iedomāties funkcionāli racionālu attaisnojumu skārienjutīgam ekrānam portatīvā datorā. Vēl pie potenciāliem skārienekrāna klientiem varētu pieskaitīt tos, kuri izmanto Wacom vai citu ražotāju planšetes foto apstrādei vai 3D modelēšanai, taču šos lietotājus diezin vai apmierinās esošo planšetdatoru pieticīgā veiktspēja un nēpārliecinošā krāsatveide un piespiediena gradācijas precizitāte.

Jājautā – kāds tad ir neskaitāmo Apple planšetdatora baumu avots? –Nepašaubāmi, viens no, nosacīti, neapstrīdamākajiem avotiem ir ar skārienjutības lietām saistītie Apple reģistrētie patenti. Tiesa, laba daļa no tiem savu realizāciju produktos jau ir atraduši, un nevis daudz pareģotajā Apple planšetdatorā, bet gan  iPhone un iPod Touch.

Nupat parādījusies informācija (paldies Appleinsider) par vēl vienu Apple pieteiktu izgudrojumu – jaunas tehnoloģijas tastatūru, kura parādās ierīces gludajā ekrāna virsmā tieši tad, kad tas mums ir nepieciešams, un, atšķirībā no iPhone tastatūras, ir reljefa un sataustāma! Protams, ne tuvu ne katrs patents nonāk līdz iedzīvināšanai reālā produktā, bet, kāmēr tas vēl nav noticis – atliek vien gaidīt. Nākamo iPhone modeli, vai, varbūt, mītiskuma ziņā teju vai ar vienradzi salīdzināmo Mac planšetdatoru, kura miniatūra versija, starp citu, daudziem no mums jau ir…

Ir skaidrs, ka šodienas planšetdatori tā arī turpinās vilkt visai margināla produkta eksistenci, ja vien kāds no ražotājiem neatradīs revolucionāri jaunu pieeju, kura skārienjutīgu ekrānu padarīs patiešām lietojamu visiem (vai vismaz lielākajai dalai) no mums. Lai arī šķiet, ka te viss jau ir izdomāts un atklāts – paskatīsimies atpakaļ nebūt ne tik tālā pagātnē – uz 2007. gada 9. janvāri. -Mums taču likās, ka, lai nu ar ko, bet ar mobilo telefonu viss ir skaidrs, vai ne? Ir pagājuši tikai nepilni 3 gadi, un mobilo telefonu industrijā nav neviena kaut cik redzama spēlētāja, kurš nebūtu ietekmējies no iPhone. -Kāpēc lai šādas pārvērtības nepiemeklētu arī planšetdatorus?

Nule (21.12.) Apple izlabojis 27 collu iMac problēmu ar ekrāna raustīšanos (šķiet, ka katrs, kurš pēdējā laikā meklējis internetā kaut ko par jaunajiem iMac, ir uzdūries video, kuros rādīta minētā problēma).

Laimīgie nedaudzo 27″ iMac lietotāji to var instalēt, izmantojot Software Update, vai arī, lejupielādējot no Apple.

Apple faniem tiek prieks par kompānijas lieliskajiem, pasauli mainošajiem produktiem, bet investoriem – par ieguldījumu vērtības dramatisko pieaugumu:

Tā vietā, lai meklētu Dokā vai Applications forlderī Calculator aplikāciju, mēs nepieciešamos aprēķinus varam veikt arī Spotlight lodziņā, pie tam, varam rakstīt veselu izteiksmi, nevis virzīties soli pa solim. Ilustrācijai – video: