Šķiet, ka nav nevienas citas ierīces, kura Makosfēras baumās ir cirkulējusi ilgāk par Mac Tablet – Apple planšetdatoru. Jau vismaz 7-8 gadus brīžam ar lielāku, brīžam mazāku aktivitāti internetā parādās ziņas, ka tūlīt, tūlīt tik ilgi gaidītais Mac Tablet parādīsies, un tirgus analītiķi jau steidz prognozēt ierīces iespējamo cenu un iespaidu uz Apple akciju vērtību…
Protams, nav nekāds brīnums, ka ik reizi, kad kārtējais pareģotais Mac planšetdatora parādīšanās brīdis ir pagājis, uzrodas garāki un īsāki raksti par to, kāpēc tas nav noticis vai, vēl vairāk – kāpēc tas nekad nenotiks. Un, patiešām: mūsdienu tehnoloģiju īsā, bet dinamiskā vēsture papilnam apliecinājusi to, ka, par spīti ražotāju cerībām un ieguldītajiem mārketinga līdzekļiem, planšetdatori tā arī nav iekarojuši kaut cik vērā ņemamu popularitāti datorlietotāju vidū, un tam ir savi iemesli – sākot ar joprojām neatrisināto rokraksta atpazīšanas problēmu (heh, paskatos pats uz savu rokrakstu: ja reiz es nespēju izlasīt, ko pirms stundas esmu ātrumā uzšņāpis, tad kāds gan būtu pamats domāt, ka ir iespējams radīt programmatūru, kura to varēs…), neskaitāmiem ierīces dizaina izaicinājumiem, un beidzot ar gaužām nepārliecinošo atbildi uz vissvarīgāko jautājumu, kurš nosaka produkta likteni tirgū: Kāpēc man (resp., pircējam) TAS ir nepieciešams?
Protams, ka vai katrs no mums reiz ir iegādājies kādu nieku tāpēc vien, ka tas glīti izskatās, taču dators ir mūsu darba un atpūtas pamatinstruments, un kardināli mainīt savus ieradumus un veidu, kā to lietojam, laikam jau neesam gatavi. Rezultātā, tādu īstu plansešu tirgū praktiski nav – veikalu plauktos stāv klēpjdatori ar skārienjutīgu ekrānu (respektīvi, datoram ir arī parastā tastatūra), pie tam, stāv ilgi, jo bieži vien ekrāna skārienjutība, pircējprāt, neatsver datora cenas un masas pieaugumu. Rezultātā planšetdators ir kļuvis par šauras nišas produktu, kuru izvēlas dīvaiņi un tie, kuri pilnīgi skaidri un noteikti spēj atbildēt uz jautājumu, kāpēc viņam Tas ir vajadzīgs.
Apple attieksme pret mēdiju tincināšanu par planšetdatoru arvien ir bijusi noraidoši atturīga – baumas, kā zināms, ražotājs nemēdz komentēt, bet par izstrādes stadijā esošajiem produktiem arvien tiek ievērots pilnīgs klusums. Ja atsaucam atmiņā Stīva Džobsa (neviens cits Apple pārstāvis, izņemot viņu, domājams, nekad arī neatļautos publiski startēt ar jelkādu viedokli šai sakarā) izteikumus par to, ka, lai arī tehniski ir iespējams radīt sešu riteņu automašīnu, kura tiek vadīta ar džoistika palīdzību, cilvēki tomēr vēlas izmantot parasto stūri un ripināties uz četriem, un uzdoto retorisko jautājumu: Vai Tu Tiešām vēlies rakstīt savu e-pastu Ar Roku?
Un, patiešām – ja mēs katrs mēģinām pavisam godīgi atbildēt uz šo jautājumu, tad laikam jau jāatzīst, ka es, piemēram, pilnīgi noteikti nevēlos rakstīt ne tekstus, ne e-pastus, ne adreses interneta pārlūkā ar roku, un uzskatītu šādu nepieciešamību par apgrūtinošu. Skārienjutība? –Jauka lieta mirkļa izklaidei un tanciņu zīmēšanai uz virtulālā papīra sapulču laikā, ne vairāk. Ja neskaita nodarbes, kurās nepieciešams ar ķeksīti kvadrātiņā aizpildīt lielu daudzumu elektronisko tabulu, patiešām nav viegli iedomāties funkcionāli racionālu attaisnojumu skārienjutīgam ekrānam portatīvā datorā. Vēl pie potenciāliem skārienekrāna klientiem varētu pieskaitīt tos, kuri izmanto Wacom vai citu ražotāju planšetes foto apstrādei vai 3D modelēšanai, taču šos lietotājus diezin vai apmierinās esošo planšetdatoru pieticīgā veiktspēja un nēpārliecinošā krāsatveide un piespiediena gradācijas precizitāte.
Jājautā – kāds tad ir neskaitāmo Apple planšetdatora baumu avots? –Nepašaubāmi, viens no, nosacīti, neapstrīdamākajiem avotiem ir ar skārienjutības lietām saistītie Apple reģistrētie patenti. Tiesa, laba daļa no tiem savu realizāciju produktos jau ir atraduši, un nevis daudz pareģotajā Apple planšetdatorā, bet gan iPhone un iPod Touch.
Nupat parādījusies informācija (paldies Appleinsider) par vēl vienu Apple pieteiktu izgudrojumu – jaunas tehnoloģijas tastatūru, kura parādās ierīces gludajā ekrāna virsmā tieši tad, kad tas mums ir nepieciešams, un, atšķirībā no iPhone tastatūras, ir reljefa un sataustāma! Protams, ne tuvu ne katrs patents nonāk līdz iedzīvināšanai reālā produktā, bet, kāmēr tas vēl nav noticis – atliek vien gaidīt. Nākamo iPhone modeli, vai, varbūt, mītiskuma ziņā teju vai ar vienradzi salīdzināmo Mac planšetdatoru, kura miniatūra versija, starp citu, daudziem no mums jau ir…
Ir skaidrs, ka šodienas planšetdatori tā arī turpinās vilkt visai margināla produkta eksistenci, ja vien kāds no ražotājiem neatradīs revolucionāri jaunu pieeju, kura skārienjutīgu ekrānu padarīs patiešām lietojamu visiem (vai vismaz lielākajai dalai) no mums. Lai arī šķiet, ka te viss jau ir izdomāts un atklāts – paskatīsimies atpakaļ nebūt ne tik tālā pagātnē – uz 2007. gada 9. janvāri. -Mums taču likās, ka, lai nu ar ko, bet ar mobilo telefonu viss ir skaidrs, vai ne? Ir pagājuši tikai nepilni 3 gadi, un mobilo telefonu industrijā nav neviena kaut cik redzama spēlētāja, kurš nebūtu ietekmējies no iPhone. -Kāpēc lai šādas pārvērtības nepiemeklētu arī planšetdatorus?
